Jauns nodokļu noteikums satricina sudraba tirgu: kāpēc muitas noliktavas Vācijā pēkšņi kļūst dārgākas – un kāpēc Spargold saskaņā ar pašreizējo situāciju netiek ietekmēts

2026. gada 9. aprīlī Vācijas Federālā finanšu ministrija (BMF) ar vēstuli par atbrīvojumu no apgrozījuma nodokļa piegādēm, kas saistītas ar importu (§ 4 Nr. 4b UStG), ir no jauna konkretizējusi pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas praksi. Izšķirošs ir formulējums, kas realitātē izšķir veselu biznesa modeļu likteni: nodokļu atbrīvojums paredz, ka ir faktiski plānots imports muitas vai nodokļu tiesību brīvajā apgrozībā.

Tas galvenokārt skar konstrukcijas, kurās sudrabs un citi metāli tika uzglabāti Vācijas muitas noliktavās, kamēr prece tur vairākkārt mainīja īpašnieku, neplānojot reālu importu brīvajā apgrozībā. Tieši šīs konstelācijas ar jauno BMF interpretāciju kļūst nepievilcīgākas vai praktiski vairs nav īstenojamas. Handelsblatt sekas apraksta ļoti konkrēti: investoriem vairs nav iespējas izvairīties no PVN tādiem metāliem kā sudrabs, izmantojot Vācijas muitas noliktavas, un pirmie tirgotāji jau esot pārtraukuši darījumus.

Svarīgi ir skaidri nošķirt: netiek skartas „muitas noliktavas kā tādas“, bet gan noteikti PVN piemērošanas un norēķinu modeļi ap Vācijas muitas noliktavām, ja trūkst importa perspektīvas.

Kas konkrēti ir mainījies – un kāpēc tas skar tieši Vācijas muitas noliktavas

Muitas noliktavas ir noliktavas, kurās var uzglabāt preces no trešajām valstīm, kamēr tās netiek nodotas brīvā apgrozībā ES. Līdz šim dažiem tirgus dalībniekiem bija pievilcīga shēma, kurā fiziskā prece palika Vācijas muitas noliktavā, bet ar to notika saimnieciskā tirdzniecība. BMF tagad skaidro, ka nodokļu atbrīvojums saskaņā ar § 4 Nr. 4b UStG ir saistīts ar piegādi, kas „notiek pirms“ importa, un ka imports notiek tad, ja prece no trešās valsts iekšzemē tiek nodota muitas vai nodokļu tiesību brīvajā apgrozībā.

Sekas nav abstraktas, bet gan operatīvas: ja prece paliek Vācijas muitas noliktavā un faktisks imports brīvajā apgrozībā nav paredzēts, trūkst tieši tas priekšnoteikums, ar kuru BMF saista atbrīvojumu. Tādējādi spiedienam tiek pakļauti jo īpaši modeļi, kas balstījās uz „īpašnieka maiņu bez importa“.

Kāpēc tas tik spēcīgi skar tieši sudrabu

Sudrabs no investoru viedokļa ir īpaši jutīgs, jo pretēji investīciju zeltam Vācijā tam parasti ir cita PVN režīma piemērošana. Investīciju zelts saskaņā ar § 25c UStG pie noteiktiem nosacījumiem ir atbrīvots no nodokļa, kas rada strukturālu priekšrocību salīdzinājumā ar sudrabu.

Ja sudrabam tagad atkrīt noteikti norēķinu veidi caur Vācijas muitas noliktavām, PVN komponente galīgajā cenā atkal kļūst redzamāka. Tas izskaidro, kāpēc ziņa tik ātri sasniedza nozari un kāpēc tirgotāji īsā laikā pielāgo procesus.

Tajā pašā laikā sudrabs fundamentāli joprojām ir tirgus ar strukturālu spriedzi. Saskaņā ar Reuters, atsaucoties uz Silver Institute un Metals Focus, tiek prognozēts, ka globālais sudraba deficīts 2026. gadā pieaugs līdz 46,3 miljoniem unču pēc 40,3 miljoniem unču 2025. gadā; turklāt kopš 2021. gada no krājumiem kopumā ir izņemti 762 miljoni unču.
Šādā vidē jebkura papildu berze norēķinos darbojas nevis kā teorija, bet gan kā cenas faktors.

Izšķirošais lasītājiem: Vācijas muitas noliktavas tiek skartas – Spargold saskaņā ar pašreizējo situāciju nē

Galveno vēstījumu Spargold klientiem var noformulēt skaidri, juridiski nepārspīlējot: Spargold saskaņā ar pašreizējo situāciju neizmanto modeli, kas balstītos uz „īpašnieka maiņu Vācijas muitas noliktavā bez importa perspektīvas“. Izšķiroša ir BMF vēstules loģika: runa ir par saikni ar faktisku, paredzētu importu brīvajā apgrozībā.

Spargold savā modelī paļaujas uz fizisku preci un caurskatāmu cenu veidošanu, nepaļaujoties uz to, ka PVN efekti tiks sasniegti caur Vācijas muitas noliktavām, izmantojot tīras uzglabāšanas/grāmatvedības konstrukcijas. Tādējādi tirgū apspriestā problēmsituācija neattiecas uz Spargold uzstādījumu. Šis vērtējums nav juridiska konsultācija, bet gan lietišķs nošķīrums no Handelsblatt aprakstītās prakses, kurā tieši Vācijas muitas noliktavas tika izmantotas kā instruments PVN optimizācijai.

Cena ir signāls – nodokļi un norēķini ir realitāte

Daudzi investori vispirms skatās uz spot cenu. Praksē galīgā cena ir spot cenas, uzcenojuma, loģistikas/apdrošināšanas un nodokļu jeb norēķinu loģikas summa. Ja mainās nodokļu režīms noteiktiem Vācijas muitas noliktavu modeļiem, atšķirība starp „cenu ekrānā“ un „cenu pirkšanas brīdī“ atkal palielinās. Tas, ka tirgotāji pārtrauc darījumus, tāpēc galvenokārt ir signāls procesu pārveidei: jauni pierādījumi, jauna piegādes ķēdes loģika, jauna cenu veidošana.

Vērtējums: kas investoriem tagad tiešām ir jāsalīdzina

BMF runā par PVN tiesību interpretāciju/piemērošanu, nevis par vispārēju muitas noliktavu aizliegumu. Praksē tomēr svarīgas ir piegādes ķēdes detaļas, līgumiskā importa perspektīva un pierādījumu ķēde.
Investoriem tas nozīmē: produkti un glabāšanas modeļi atšķirsies vairāk, un cenu salīdzinājums vēl konsekventāk būs atkarīgs no All-in galīgās cenas.

1. tabula: Izmaiņu laika skala un tūlītējas tirgus reakcijas

2. tabula: Aprēķina loģika – ko 19 % PVN var nozīmēt pirkuma cenā

Precīzas cenas atšķiras atkarībā no produkta, tirgotāja, uzcenojuma un nodokļu režīma. Uzskatāmībai piemērs parāda tikai 19% PVN efektu uz neto preces vērtību.

Secinājums: „Skaidrojums“ ar reālu cenu zīmi – bet ne katram modelim

Jaunā BMF interpretācija nemaina sudraba cenu, bet tā maina mehāniku, kā sudrabs noteiktos modeļos var tikt tirgots un glabāts caur Vācijas muitas noliktavām. Investoriem tas nozīmē: mazāk manevra iespēju norēķinu veidos, lielāks fokuss uz galīgo cenu un konkrēto produkta struktūru. Un svarīgākā skaidrība Spargold klientiem ir: saskaņā ar pašreizējo situāciju Spargold modelis nav atkarīgs tieši no tām konstrukcijām, kas tagad Vācijā nonākušas zem spiediena.

Saglabājiet tālredzību

Jūsu Helge Peter Ippensen