Uzņēmēju ģimenes krīzes režīmā: kāpēc zelts, nodokļi un ģeopolitika veido 2026. gada aktīvu pārvaldības stratēģiju

Zelts atkal ir centrā – un ne tikai cenas dēļ

04.04.2026 zelta cena ir aptuveni 4 059 eiro par Trojas unci. Tas nav tikai skaitlis tirgotājiem, bet gan signāls plašākai tendencei: pieaugot nenoteiktībai, lēmumi par ieguldījumiem kļūst racionālāki, plašāki – un bieži vien aizsargājošāki.

Tieši to parāda 6. „wir“-Barometer (2026. gada marts), aptauja, kurā piedalījās 140 personas no Vācijas uzņēmēju ģimeņu vides (pārsvarā dalībnieki, bieži vien operatīvās vadības vai padomes locekļi). Rezultāti ir saistoši arī tāpēc, ka aptauja tika veikta 2026. gada janvārī/februārī – tātad vēl pirms jaunas ģeopolitiskās eskalācijas dominēja ziņu virsrakstos.

Būtībā pētījums stāsta par to, ko daudzi privātie investori nenovērtē: uzņēmēju ģimenes nedomā „portfeļa modes“ kategorijās, bet gan par noturību. Viņi investē tā, lai aktīvi darbotos arī tad, ja politika, procentu likmes, tirdzniecība vai enerģijas cenas vienlaikus sūta pretējus impulsus.

Jaunā risku hierarhija: nodokļi pārspēj ģeopolitiku

Kas visvairāk apdraud ģimenes aktīvu saglabāšanu? Prioritāšu secība ir skaidra – un politiska.

Barometrā 71 % aptaujāto kā lielāko apdraudējumu min nodokļu un nodevu palielināšanu Vācijā. Interesanta ir tendence: salīdzinājumā ar 2025. gadu tas ir lēciens par 9 procentpunktiem, sasniedzot jaunu rekordu Barometra sērijā.

Tūlīt pēc tam seko riski, kas tieši saistīti ar konkurētspēju un sabiedrības stabilitāti: 45 % uztraucas par Eiropas pārāk lēno tempu tehnoloģiju attīstībā salīdzinājumā ar ASV un Ķīnu, tāpat 45 % uztraucas par populismu un sabiedrības šķelšanos. Tirdzniecības kari un tirgu noslēgšanās joprojām ir aktuāli ar 40 % – taču vairs nav galvenais dzinējspēks kā akūtas eskalācijas fāzēs.

Šīs prioritātes iekļaujas vidē, kurā inflācija atkal kļūst redzamāka: Vācijā Destatis par 2026. gada martu ziņoja par provizorisku pieaugumu +2,7 % apmērā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Nodokļi, enerģijas un cenu šoki uz uzņēmēju ģimenēm iedarbojas divkārši: operatīvi uzņēmumā un stratēģiski aktīvu pārvaldībā.

Tabula: Lielākie apdraudējumi ģimenes aktīvu saglabāšanai (izvilkums)

Avots: 6. „wir“-Barometer (2026. gada marts).

Ieguldījumu mērķi mainās: prom no „tīras vērtības saglabāšanas“, uz izmērāmu vadību

Neraugoties uz visu nenoteiktību, vērtības saglabāšana joprojām ir svarīga – taču uzsvari mainās. 44 % kā ilgtermiņa ieguldījumu mērķi min reālo vērtības saglabāšanu, savukārt 22 % par prioritāti izvirza relatīvo ienesīgumu pret etalonu (Benchmark). Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu fokuss uz reālo vērtības saglabāšanu ir ievērojami samazinājies (no 52 % uz 44 %).

Tā ir smalka, bet būtiska atšķirība: šķiet, ka uzņēmēju ģimenes nekļūst „riskantākas“ – tās kļūst precīzākas. Ja etaloni kļūst svarīgāki, pieaug prasības un izmērāmība. Mērķis nav tikai „tikt cauri“, bet gan būt pierādāmi labākiem par atskaites punktu.

Kas tiešām izdevās: zelts pārsteidz – akcijas joprojām spēcīgas

Iespējams, skaidrākais secinājums dārgmetālu investoriem ir darbības rezultātu bloks. Atskatoties uz 2025. gadu, 40 % aptaujāto norāda, ka zelts ir pārsniedzis plānotos rādītājus – biežāk nekā jebkura cita aktīvu klase (Assetklasse). Attiecībā uz akcijām par to ziņo 32 %, bet par izejvielām/infrastruktūru – 17 %.

Vienlaikus detalizētā tabula rāda: zelts šajos portfeļos nav obligāti „milzīgs“, taču tas tur ir efektīvs – kā elements, kas stresa fāzēs pārsniedz cerības. Un tieši tāda ir daudzu uzņēmēju ģimeņu loģika: portfelim ir ne tikai jāsniedz ienesīgums, bet arī jāsaglabā stabilitāte gada nepareizajās nedēļās.

Tas, ka zelts šodien (stāvoklis uz 04.04.2026) maksā aptuveni 4 059 eiro par unci, tādēļ ir nevis iemesls spekulācijām, bet gan iemesls izvērtēšanai: dārgmetāli šajās aktīvu stratēģijās nav moderns papildinājums, bet gan atkārtots stabilitātes enkurs.

Ģeogrāfiskā diversifikācija kļūst pragmatiskāka: Eiropa izvirzās priekšplānā

Vēl viens signāls no Barometra: 57 % saskata jūtamu ģeopolitisko pārmaiņu un tirdzniecības politikas ietekmi uz sava ģimenes uzņēmuma internacionalizācijas stratēģiju.

To vidū, kuri izjūt pārmaiņas, fokuss jūtami mainās: 45 % plāno paplašināt darbību Eiropā, savukārt ASV un Ķīna tiek vērtētas neviennozīmīgāk. Tas ir ievērības cienīgi, jo neizklausās pēc „atvienošanās“, bet gan pēc riska vadības: tuvums, tiesiskā drošība, piegādes ķēdes, valūtas un sankciju riski tiek no jauna iekļauti stratēģijā.

Ilgtspēja zaudē prioritāti – par ienesīgumu atkal tiek kaulēts stingrāk

Arī tā ir daļa no realitātes: 44 % savos ieguldījumos neņem vērā ilgtspējas aspektus (par 4 punktiem vairāk nekā iepriekšējā gadā). Un pat tajās ģimenēs, kuras ņem vērā ilgtspēju, samazinās gatavība atteikties no ienesīguma: 44 % būtu gatavi ziedot ienesīgumu šī mērķa labā – iepriekšējā gadā tie bija 53 %.

Sākotnēji tas šķiet kā solis atpakaļ, taču tas ir arī izpausme videi ar lielāku izmaksu spiedienu un politisko nenoteiktību: ja nodokļi, enerģija un regulējums kļūst par pieaugošiem riska avotiem, katrs „papildu nosacījums“ portfelī tiek pārbaudīts stingrāk.

Ko no tā var mācīties privātie investori – neesot „uzņēmēju ģimenei“

Svarīgākā atziņa nav tā, ka šie portfeļi būtu jānokopē. Svarīgākā atziņa ir domāšanas veids: uzņēmēju ģimenes pret aktīvu ieguldīšanu izturas kā pret sistēmu, nevis kā pret atsevišķu ideju kopumu. Viņi vienlaikus pievērš uzmanību politiskajiem pamatnosacījumiem, reālajai pirktspējai, valūtas un atrašanās vietas jautājumiem, kā arī stabilizējošu elementu, piemēram, zelta, lomai.

Tie, kas šodien vēlas sakārtot savus aktīvus, var orientēties uz to, lai savu stratēģiju uztvertu mazāk kā „gada likmi“ un vairāk kā struktūru, kas iztur vairākus nākotnes scenārijus. Laikā, kad inflācija Vācijā pēdējā laikā atkal sasniegusi 2,7 % (provizoriski, 2026. gada marts), šī noturības loģika ir kas vairāk par akadēmisku koncepciju.

Saglabājiet tālredzību

Jūsu Helge Peter Ippensen