Nedēļas nogalē ir saasinājies konflikts, kas no pirmā acu uzmetiena šķiet kā ģeopolitiska fikcija, taču ekonomiski varētu kļūt ļoti reāls: ASV prezidents Donald Trump ir paziņojis, ka no 2026. gada 1. februāra ieviesīs jaunus muitas tarifus pret Vāciju un citām Eiropas valstīm – tieši kā spiediena līdzekli strīdā par Grenlandi.
Vācijai tas ir kas vairāk nekā tikai ārpolitikas piezīme. Muitas tarifi skar ne tikai atsevišķus uzņēmumus, bet var ietekmēt arī piegādes ķēdes, cenas, valūtas kursus un investīciju vidi. Tieši apstākļos, kad daudzi cilvēki jau tāpat ir norūpējušies par inflāciju, procentu likmju nenoteiktību un ģeopolitiskajiem riskiem, ir vērts objektīvi aplūkot to, kas līdz šim ir zināms – un kādas sekas ir ticamas.
Saskaņā ar saskaņotiem plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem no 2026. gada 1. februāra visām precēm no astoņām Eiropas valstīm, tostarp Vācijas, Dānijas, Francijas un Apvienotās Karalistes, tiks piemēroti papildu muitas tarifi 10 procentu apmērā. No 2026. gada 1. jūnija šie tarifi pieaugs līdz 25 procentiem – un tas turpināsies tik ilgi, līdz tiks panākta vienošanās, kas ļaus ASV iegādāties Grenlandi.
Paralēli tam ES uz svētdienu, 2026. gada 18. janvāri, ir sasaukusi krīzes sanāksmi. Tiek ziņots par visu 27 ES dalībvalstu vēstnieku tikšanos, lai rastu kopīgu nostāju.
Grenlande ir Dānijas Karalistes autonoma teritorija, kas stratēģiski atrodas Arktikas reģionā. Debatēs galveno lomu spēlē drošības un ģeopolitika: Arktikas maršruti, militārā klātbūtne, intereses par izejvielām un signāls sabiedrotajiem. Trump publiski pamato spiedienu ar nacionālo drošību un tieši saista ekonomiskos pasākumus ar politiskajiem mērķiem.
Tieši šī sasaiste padara situāciju tirgiem sarežģītu. Tā pārvērš muitas tarifus no klasiska tirdzniecības jautājuma par ģeopolitiskās "kondicionalitātes" instrumentu: tie, kuri politiski nesadarbojas, tiek ekonomiski noslogoti.
| Laiks | Pasākums (paziņotais) | Apmērs | Skartās valstis (minētās) |
|---|---|---|---|
| no 2026. gada 1. februāra | Papildu muitas tarifi preču importam uz ASV | 10 % | Vācija, Dānija, Norvēģija, Zviedrija, Somija, Francija, Apvienotā Karaliste, Nīderlande |
| no 2026. gada 1. jūnija | Palielinājums, ja netiek panākta "vienošanās" par Grenlandi | 25 % | tās pašas valstis |
Muitas tarifi reti iedarbojas "lineāri". Pat ja daļu no sloga uzņemas ASV importētāji, rodas berzes zudumi: pieprasījums var samazināties, pārdošanas cenas nonāk zem spiediena vai tiek pārveidotas piegādes ķēdes. Vācijas eksportētājiem tas ir īpaši svarīgi, jo ASV tirgus daudzās nozarēs tiek uzskatīts par augstas peļņas tirgu.
Vienlaikus ir svarīgi novērtēt mērogu. Kiel Institut für Weltwirtschaft prezidents Moritz Schularick šajā sakarā tiek citēts ar vērtējumu, ka tikai aptuveni 10 procenti no Vācijas ārējās tirdzniecības ir saistīti ar ASV, tāpēc ietekme varētu būt "pārvaldāma" – ar nosacījumu, ka Eiropa reaģēs vienoti.
Īstermiņā tomēr var dominēt trīs kanāli: pirmkārt, tiešs eksporta slogs, otrkārt, nenoteiktība attiecībā uz investīcijām, treškārt, iespējamie ES pretpasākumi, kas tad skartu arī ASV uzņēmumus. No tirgus viedokļa bieži vien nevis pirmais efekts ir lielākais, bet gan uzticības šoks.
Eiropā šajās stundās atklāti tiek runāts par pretpasākumiem. Īpaši bieži tiek pieminēts ES Anti-Coercion Instrument, kas ir spēkā kopš 2023. gada beigām un ir vērsts pret ekonomisko šantāžu. Tas ļauj ES reaģēt pakāpeniski, ja trešās valstis izdara ekonomisku spiedienu, lai panāktu politiskus lēmumus.
Tas, ka šis instruments līdz šim nekad nav ticis izmantots, padara diskusiju vēl saspringtāku. Tā aktivizēšanai būtu simboliska nozīme: tā parādītu, ka Eiropa ir gatava izmantot ekonomiskās sviras pat pret tuvākajiem partneriem, ja tiek skarta politiskā suverenitāte.
Kad tirdzniecības konflikti ir ģeopolitiski uzlādēti, tirgi bieži meklē "neitrālākus" piesaistes punktus. Dārgmetāli publiskajās debatēs tad tiek pieminēti biežāk, jo tie nav piesaistīti kādas valsts kredītspējai un joprojām ir tirgojami visā pasaulē. Tā nav garantija noteiktām cenu svārstībām, bet gan atkārtots modelis paaugstinātas nenoteiktības posmos.
Zīmīgi, ka zelta cena 2026. gada 18. janvārī eiro izteiksmē ir aptuveni 3 962,87 EUR par Trojas unci, bet ASV dolāros – aptuveni 4 596,34 USD par Trojas unci. Tajā pašā laikā EUR/USD kurss ir 1,1595. Valūtas kursi ir svarīgi, jo tie būtiski ietekmē zelta uztveri eirozonā: pat ja dolāra cena ir stabila, zelts eiro izteiksmē var pieaugt, ja eiro pavājinās pret dolāru – un otrādi.
Nākamajās dienās izšķiroši būs nevis virsraksti, bet gan konkrēti soļi. Reālo ietekmi noteiks tas, vai paziņojums tiks īstenots juridiski un administratīvi, kuras preču grupas praktiski tiks visvairāk skartas un vai būs izņēmumi. Tikpat svarīga ir Eiropas atbilde: koordinēta reakcija samazina risku, ka atsevišķas valstis tiks "sašķeltas" – un tieši par lejupejošu spirāli ES vadība jau ir brīdinājusi.
Attiecībā uz privātiem finanšu lēmumiem: tie, kuri vēlas izveidot stabilu portfeli, domā scenārijos un korelācijās, nevis liek likmes uz atsevišķiem notikumiem. Tirdzniecības konflikti var bremzēt izaugsmi, kropļot cenas un palielināt svārstīgumu. Šādos posmos priekšplānā izvirzās likviditāte, diversifikācija un rīcība ar valūtas riskiem – un līdz ar to arī jautājums par to, kāda loma individuālajā riska profilā ir reālajiem aktīviem.
Saglabājiet tālredzību, Jūsu Helge Peter Ippensen
